Uzbūvēt, uzcelt sevi atkal, nekad nav bijis vienkāršs darbs. Tā arī nekad nav tikai restaurācija, tur vienmēr ir arī pārbūve. Bet tas notiek, tieši šobrīd, un viņa to jūt. Viņa vēl guļ piķa melnā tumsā, bet degunā atgriežas vasaras smarža, tauste atsāk izbaudīt sen atpakaļ tik izcili izvēlēto palagu glāsmaino satīnu. Klaukt, kādi gabali sakrīt vietā, mm, stiegras savijas. Drīz, drīz viņa atkal būs cilvēks. Staigās. Jutīs. Un tad viņa lidos.
2018. gada februāra vidū.