Nakts velobraucieni bija viņas pilsētas dzīves epizodītes, kas iezīmējās ar gandrīz neatkārtojamu vienkāršību. Cilvēki labajos un sliktajos viennozīmīgi dalījās atkarībā no tā, vai tie piesējās, kad viņa brauca garām. Visas problēmas, kuŗas vispār bija iespējams atrisināt, bija jārisina vai nu ar strauju bremzēšanu, vai ar pedāļu mīšanu, cik ātri vien iespējams. Izvēlies tieši vienu no divām iespējām, jo ātrāk, jo labāk, nekādu komplicētu plānu un intrigu. Bēdz vai bremzē. Pārējā laikā klausies, kā sausās rudens lapas grabēdamas skien pār veloceliņa asfaltu, jo viss cits savu nozīmīgumu ir pazaudējis jau puskilometru atpakaļ.
2012.gada oktobŗa vidū.