Fantazēju. Iedvesmojoties no "īstās" dzīves.
Burbulis, ha. Dispersonalizācija dara brīnumus, bet es tomēr vēl mazliet atceros, kā tas bija, kad man nebija apkārt burbuļa. Tā eksistence jau sen ir izdzīvošanas jautājums. Vienīgi es savu burbuli iespēju robežās cenšos būvēt kā titāna režģi. Stipru, bet arī mazliet caurredzamu.
2018. gada augusta beigās.
MoDo rakstīja par dienu, kad atnāca zombiji, un trāpīja. Turklāt tā kā neesmu to dzirdējusi autora lasījumā, tad es šo tekstu dzirdu N.Geimena balsī.
Domājot par Ziedoni… Ja es nevaru spēlēt atklātām kārtīm un uzvarēt, tad nav vērts spēlēt vispār. Iešu ka labāk darīt ko citu.