I am lonely wherever I go
Sanctuary is all that knowAnd I dream of the sky
Broken clouds drifting by
And I dream of the sky
My utopian lie
Miracle of Sound, Dream of Sky,
burvīga pasāža
Fantazēju. Iedvesmojoties no "īstās" dzīves.
I am lonely wherever I go
Sanctuary is all that knowAnd I dream of the sky
Broken clouds drifting by
And I dream of the sky
My utopian lie
Miracle of Sound, Dream of Sky,
burvīga pasāža
Kad nomira viņas vīrs, viņa uztetovēja sev uz muguras spārnus. Tikai ne vairs kā savulaik izsapņotos pelēkos dūjas vai eņģeļa spārnus, bet sikspārņa, pūķa, ar nagiem un ādainām plēvēm.
2018. gada jūnija vidū.
Mēs mēdzam viens otram nepiekrist. Mēs strīdamies, vai pensionāriem vajag sabiedriskā transporta brīvbiļetes un vai kādas tiesības labāk piešķirt vai nē… Mūsu ir tik daudz, mūsu viedokļi var būt tik tāli un atšķirīgi. Ir gluži loģiski, ka reizēm mums citu izvēles šķiet stulbas, neloģiskas vai pat neētiskas. Nu, nevaram mēs vienmēr visu saprast un pieņemt. Un nevajag ar. Reizēm nepieņemt nozīmē paraustīt plecus, reizēm nolamāties un pateikt – tu esi muļķis vai mēsls. Un tas ir cilvēcīgi.