Gribu lidot. Gribu braukt naktīs pa tāliem klusiem ceļiem. Gribu būt visur un vienlaicīgi nekur. Klusas, nevienam nezināmas pieturvietas, naktsmājas pasaules galā. Reti cilvēki, īpaša kompānija. Brīvība.
ceļš
* * *
Mēs zāģējām kilometru kilometriem pa tukšo, naksnīgo un relatīvi drošo ceļu. Tuvākā pilsēta bija simtiem kilometru tālu un šķita, ka mums ir visas pasaules laiks.
– Skat, skrīnseiveri ieslēdza,- es pamāju pāri stūrei, kad sākās sīkpārsliņu sniegputenis.
Viņš silti pasmējās: – Labi, ka Windows lodziņi nelido stiklā!
2018. gada janvāŗa vidū.