Fantazēju. Iedvesmojoties no "īstās" dzīves.
Brīdī, kad viņa nāca ārā, netālajā krustojumā atbrauca mašīna ar vaļējiem logiem un skaļas mūzikas dārdu mākoni apkārt.
– O, es nezināju, ka tev tagad ir savs theme song. Tu iznāc, un sāk skanēt!
– Nu, bļā, atkal režisors nav painteresējies, kādu mūziku es gribu.
Tā bija briesmīga krievu popsa ar neprecīzu bungu partiju.
2018. gada oktobrī.
Kasiope bija nogurusi. Galva šķita tāda kā neskaidra, kā mazliet pilna ar miglu. Lietas atkal visur kur aizmirsās un tad reizēm atradās izmētātas neaptveramās vietās. Automašīnas bagāžnieks bija atstāts šķirbā jau vairākkārt. Viņu tas kaitināja, viņa zināja, ka tas ir no centieniem izspiest vairāk kā viņas tomēr ierobežotais cilvēka prāts spēja veikt. Jocīgākais visā bija tas, ka tieši darot visgrūtākās, izsūcošākās lietas uz darīšanas brīdi atdeva prātam dzidrumu.
2018. gada oktobra beigas.
Nu labi, viņa atzina, nu, nav skaidrs, kā šobrīd tikt pie kāda netikumīga sakara. Tāpēc viņa pievērsās biežākai korsešu valkāšanai. Stingrā, pieguļošā struktūra jutās kaut kur pa vidu starp slepenu, citiem neredzamu apskāviens un kaut ko gandrīz BDSMīgu.
2018. gada oktobrī.
Movement is bliss, halting is pain.
/Kirils no interneta/