– Kas, pagaidi! Kase, nu Kasēē!
Viņa skrēja, cerot, ka nepaklups. Es nevaru, viņa domās atbildēja, es nevaru apstāties, es nevaru atgriezties.
– Kas-ē, pagaidi taču! Tas, ko to gribi, nav iespējams, paklausies mani!
Es nevaru. Ja es palikšu, manis rīt vairs nebūs. Parīt. Īsteni neiespējamo lietu gribi tu.
– Kas, cilvēki tā nevar rīkoties!!
– Aizmirsis esi?! Es neesmu cilvēks! Un nekad neesmu solījusi būt, – beidzot ieskrējiena ātrums bija pietiekami liels, vējš ieķērās platajos spārnos un viņa bija gaisā. Rīt atkal būs diena. Kamēr viņa lidos, viņa būs dzīva, un tas ir diezgan svarīgs priekšnosacījums, ja taisās vaimanāt par salauztu sirdi.
2018. gada februāŗa vidū.