Miežu vilki, rudzu vilki,
Skrieniet sauli atbrīvot!
Sāpi nevar pārsāpēt,
Skrieniet ķēdes pārzāģēt!
Māris Čaklais
Etīdes
* * *
Man viņas pietrūks – neskatoties uz to, ka tā pa īstam, tā stipri jau es viņu nemaz nepazinu.
2014. gada janvāŗa sākumā.
* * *
Reizēm man ļoti, ļoti pietrūkst pazaudēto draugu.
* * *
To visu varēja mainīt, bet tu to nemainīji,
To visu vareja pagriezt, bet tu uz kaut ko gaidīji.
Ozols, Dāvāja Māriņa
* * *
Dōra sēdēja spilvenu ielokā, kājas sakrustojusi pa pusei jogu pozā, rokās vēl silts matē tējas podiņš, un skatījās pa logu nekuŗienē. Viena roka izklaidīgi virpināja salmiņu, bet domas jau krietnu brīdi kā aizklīdušas prom no tējas. Kaut kas dzīvē bija labi, kaut kas – ne visai, un viņa mēģināja domās sakārtot, kas ir kas.
– Es vienmēr esmu bijusi sapņotāja un romantiķe, to laikam nav iespējams atspēkot. Un sapņotāji jau parasti sapņo par skaistām lietām, varbūt lielām, varbūt diženām, noteikti aizraujošām vai kaut kādā ziņā episkām. Nevis lielu un diženu… trauku mazgāšanu, atkal un atkal. Nu, izņemot tos sapņotājus, kam visu mūžu ir bijis aizliegts mazgāt traukus, izmisīgi pietrūcis šī procesa, vai kaut kā tā. Un visas pārējās alternatīvas ir daudz draņķīgākas. Bet man trauku mazgāšanas līdz šim nav pietrūcis. Un tad jau laikam sanāk tikai loģiski, ka man nav ģimenes, kam viņus mazgāt. A nevar nošmaukties kaut kā?!
* * *
– Survive or die trying.
– How tautological…
– However, it is always good to acknowledge the possibilities.
2013.gada oktobŗa sākumā.
* * *
Ja viņa tagad būtu sākumskolā, kur jāraksta sacerējums “Mans varonis”, viņa rakstītu par Džonatanu Livingstonu Kaiju. Tas patiesībā būtu pavisam vienkāršs sacerējums. Džonatans darīja to, kas viņam patika un ko viņš uzskatīja par pareizāku, lai gan visi viņam teica, ka tā nedrīkst un nevar. Džonatans bija laimīgāks, tāpēc ka izvēlējās sev pareizo, nevis ļāvās pūļa viedoklim, un Džonatans to izbaudīja. Arī būdams viens un tāpēc ne mazāk.
2013.gada oktobŗa sākumā.
* * *
– He would never do such a thing to anybody!
– …
– Well, not to me.
– …
– Must have had some really good reason, end of the world or something…
– …
– … I’m an idiot. Sad idiot.
2013.gada oktobŗa sākumā.
* * *
Runā, ka pirtnieka mērķis esot cilvēkam likt uz brīdi pazaudēt visas domas, likt sasniegt stāvokli, kuŗā prāts ir tukšs, tīrs un balts. Kad viņa pēc pēriena gulēja uz muguras dīķī – uz ūdens, kā bezsvara stāvoklī, uz pirtnieces rokām kā bērns, kas mācās peldēt, viena doma viņai prātā tomēr ierāpoja: es gribu to kopā ar kādu, ko mīlu ļoti un intīmi, ar kādu, ko varu noskūpstīt pēc tam, kad beidz reibt galva. Žēl, ka vakance tukša, tas būtu… Jā.
2013.gada augusta beigās.
* * *
I wrote this novel just for you, that’s why it’s vulgar, that’s why it’s blue.
Placebo, Blue American
Ir tādi cilvēki. Stāsti viņiem sanāk skumji un vulgāri, bet tu viņus mīli un tāpēc stāsti viņiem stāstus.