– Šī būs no tām lietām, ko ir prieks atcerēties, bet kauns stāstīt?
– Atcerēties, bet nestāstīt – jā. Bet ne jau kauna dēļ. Es te nekā neētiska nesaskatu. Nestāstīt tādēļ, ka klausītājs to nesapratīs.
2016. gada jūlija sākumā.
kasiope
* * *
Lieta, kam atbilstoši sabiedrības viedoklim man būtu jānes vien posts un izmisums, deva pēkšņu un teju vai žilbinoši skaidru perspektīvu. Notikumi, attieksmes un skatupunkti pēkšņi saklikšķinājās vienotā mehānismā un es atkal (vai beidzot?) ieraudzīju lietas, kādas tās ir. Un tās izrādījās labākas, nekā biju līdz šim domājusi.
2016. gada jūnija vidū.
Dzeja
Es labprāt teiktu, ka šī ir dzeja, tik viena nelaime – oriģinālais saturs, šķiet, nesatur nevienu dzejas pazīmi.
* * *
Reizēm ir grūti izstāstīt citiem, kādas lietas, kādas sajūtas dara tevi laimīgu. Piemēram, tad, ja tevi dara laimīgu vientulības sajūta.
Tā dod brīnišķīgu brīvības apjausmu un dzidru prāta skaidrību.
2015. gada decembŗa vidū.
* * *
Pēc trīs ar pus tūkstošiem apgriezienu motors strauji kļuva vairāk kā mazliet dzirdams.
– Nezinu, vai Tu klausies vecu mūziku, bet šitā skaņa atgādina vienu fragmentu grupas Pink Floyd albumā The Wall. Viedokļi dalās, vai tur ir viens transportlīdzklis iemontēts vai vairāki, bet man pašai šķiet, ka tur ir montēts ātrvilciens kopā ar lidmašīnu, kas paceļās.
– Jā, es zinu, kuŗu vietu Tu domā. Man šķiet, tas ir īsi pirms sākās We don’t Need no Education. Mēs to dziedājām skolas žetonvakarā.
– Avvvv, cik mīļi! Mēs gan bijām pielaizīti un dziedājām Mūzikas skaņas. Bet olimpiešu ekskursijās es uzzināju, ka šis nav tas labākais disks, ko likt klausīties autobusā, jo ne visiem skolotājiem, kā izrādās, ir humora izjūta.
2015. gada jūnija vidū.
* * *
Miežu vilki, rudzu vilki,
Skrieniet sauli atbrīvot!
Sāpi nevar pārsāpēt,
Skrieniet ķēdes pārzāģēt!
Māris Čaklais
* * *
Man viņas pietrūks – neskatoties uz to, ka tā pa īstam, tā stipri jau es viņu nemaz nepazinu.
2014. gada janvāŗa sākumā.
* * *
Reizēm man ļoti, ļoti pietrūkst pazaudēto draugu.
* * *
To visu varēja mainīt, bet tu to nemainīji,
To visu vareja pagriezt, bet tu uz kaut ko gaidīji.
Ozols, Dāvāja Māriņa