Viņa jau sen vairs nebrīnījās, atklājot, ka vēl kaut kas viņas sajūtās nebija tāpat kā citiem cilvēkiem. Pirms 300 gadiem viņa droši vien par to rakstītu romantisku romānu ar tādām puķainām frāzēm kā “dzimusi zem nelaimīgas zvaigznes”, “likteņa acs nolūkotā” un tamlīdzīgi. Protams, tas notiktu brīvajā laikā, kad nebūtu aktīvi jāizvairās no tikšanas sadedzinātai sārtā par raganību. Mūslaikos viņai bija piezemētāki mērķi. Ja tāda bija viņa, vai var atrast viņai līdzīgos? Vēlams, neveicot pilno pārlasi pa visiem pasaules cilvēkiem – tas būtu baigi darbietilpīgi, un pārcilvēcisku mūža ilgumu viņa, nu, vismaz pagaidām, sev atklājusi nebija.
2018. gada aprīļa vidū.