Profesors nomira ziemā. Bēres bija stindzinoši aukstā dienā, nesen bija snidzis, un Meža kapu koku alejas izskatījās kā bezgala cēlas baznīcu ejas. Viņa sekoja mazajam pavadītāju pulciņam un domāja par šonedēļ lasītajiem nekrologiem. Domāja par stāstiem. Profesors mēdza reizēm pieminēt padomju laiku eksotiskos mērķu panākšanas veidus. Brīvdomātāju konferences vistālākajos kalnos. Atļauju meklēšanu kāda Maskavas ierēdņa sajauktajā galdā. Sistēmai draudzīgos meliņus un slepus nodotos pagrīdes žurnālus.
Viņa atcerējās Blade Runner monologu. I’ve seen things you people wouldn’t believe. Attack ships on fire off the shoulder of Orion. I watched C-beams glitter in the dark near the Tannhäuser Gate. All those moments will be lost in time, like tears in rain.
Apsniguši koki un izdzisuši momenti, kam citi pat neticētu.
2018. aprīļa beigās.