– … Domā?
– Nu jāskatās, ko mēs varam sarunāt. Ja var vienoties, ka manas smadzenes netiek drāztas, tad citas ķermeņa daļas varētu…
īsi
* * *
Diez kā tas būtu, ja emocijas varētu izliet kā krāsu miksli?… Kādā krāsā būtu šis neskaidrais plūdums, kam īsti neizdodas pat konkrētu vārdu piešķirt?
Nu vismaz labi, ka ir mūzika.
* * *
Pētījumi liecina, ka neuzkrītošs fona stress samazina dzīves ilgumu, LGBT cilvēki nodzīvojot vidēji vairākus gadus mazāk. Nez, tas nozīmē, ka kaut kur fonā tiktu nograuzti arī kādi viņas dzīves gadi, kas citādi viņai būtu pieejami? Sireāla un ne sevišķi patīkama doma.
2019. gada marta sākumā
* * *
Lārsons reiz bija teicis, ka Līzbete Salandere ir tas, kā viņš iztēlojas pieaugušu Pepiju Garzeķi. Lūkojoties pretīm sēdošajā vīrietī, man pēkšņi radās domas, vai neesmu satikusi līdzīgi pieaugušo Sarežģīto Zvirbulēnu.
2018. gada novembra/decembra mijā.
Burbulis
Burbulis, ha. Dispersonalizācija dara brīnumus, bet es tomēr vēl mazliet atceros, kā tas bija, kad man nebija apkārt burbuļa. Tā eksistence jau sen ir izdzīvošanas jautājums. Vienīgi es savu burbuli iespēju robežās cenšos būvēt kā titāna režģi. Stipru, bet arī mazliet caurredzamu.
2018. gada augusta beigās.
* * *
Darboties ar savu jauno projektu un ar acs kaktiņu vērot, kā jauni, puskaili vīrieši bungo, nav nemaz slikti.
2018. gada aprīļa beigās.
* * *
Kā cilvēks ar izdaudzinātu empātijas trūkumu viņa dīvaini sāpīgi uztvēra ideju, ka vide vai sabiedrība dara pāri viņai līdzīgajiem. Visādos līdzības aspektos.
2018. gada aprīļa beigās.
* * *
– Četras kājas labi, divas slikti.
– Pirmdienas rītā citēt Orvelu ir briesmīgi!
– Ir otrdiena.
– Ak, dievs, arī tas vēl.
2018. gada marta beigās.
* * *
This far her drug of choice was crazy exmarital sex, but a good dealer for this one was hard to come by.
* * *
– Kas, pagaidi! Kase, nu Kasēē!
Viņa skrēja, cerot, ka nepaklups. Es nevaru, viņa domās atbildēja, es nevaru apstāties, es nevaru atgriezties.
– Kas-ē, pagaidi taču! Tas, ko to gribi, nav iespējams, paklausies mani!
Es nevaru. Ja es palikšu, manis rīt vairs nebūs. Parīt. Īsteni neiespējamo lietu gribi tu.
– Kas, cilvēki tā nevar rīkoties!!
– Aizmirsis esi?! Es neesmu cilvēks! Un nekad neesmu solījusi būt, – beidzot ieskrējiena ātrums bija pietiekami liels, vējš ieķērās platajos spārnos un viņa bija gaisā. Rīt atkal būs diena. Kamēr viņa lidos, viņa būs dzīva, un tas ir diezgan svarīgs priekšnosacījums, ja taisās vaimanāt par salauztu sirdi.
2018. gada februāŗa vidū.