Fantazēju. Iedvesmojoties no "īstās" dzīves.
It was a nice sunny day and I had my favorite summer dress with a wide shoulder-exposing neckline. I had to wait her only couple minutes.
– Gosh, you look so good I can’t think straight! – I greeted her.
– Then don’t, – she kissed me on the collarbone.
The reason why I’m not friends with most of my exes is not because I hate my exes. It is because most of my exes are men, and sadly most men don’t know how to be friends.
Just for a moment things made sense, all the feelings. She decided to write that down. Nobody knows when the next time will be.
She is so tiny compared to me. He is so big. I think so highly of them both. And yet, here I am – worried that two of my old shirts don’t fit me anymore.
Reizēm prātoju un nevaru izprātot, kāda būtu mana dzīve, ja es kā citi ļaudis iemīlētos cilvēkos par skaistumu, nevis par to, ka sirsnīgs cilvēks, kam rūp īstās lietas.
Jā, nē, nu kāpēc gan lai es tā darītu.
Man pagātnē ir vairāki tādi brīži, kur man gribas tai viņai, kas ir pagātnes es, pienākt klāt, no aizmugures apskaut, noskūpstīt pakausi un teikt “es zinu, es zinu, es zinu, šis ir briesmīgi, es par tevi parūpēšos”, aizvest prom un ļaut, lai viņa izraud visu savu sāpi saules pielietā zemeņu pļaviņā.
In the end we will grow mighty, we will?
Gribējās uzrakstīt kaut ko āķīgu un poētisku, bet realitāte ir tāda, ka nu vienkārši īgnums. Iemīlēties cilvēkā, par kuru pirms mēneša pateikts, ka nemaz jau tik ļoti nepatīk, ir kaitinoši. Un maza pretintereses varbūtība arī jūtas kā noiets etaps.
CGP Grey reiz ieteica taisīt nevis jaunā gada apņemšanās, bet tēmas. Bet, ja var gadam, kāpēc ne citiem lielākiem periodiem. Izskatās, ka pašlaik veidojas labo beigu periods. Lieta beidzas… un paliek vieglāk. Lieta beidzas – un vēl vieglāk!
2022. gada septembŗī.
Galvā tik sen nav bijis nevienas radošas domas, ka es vairs neatceros, kā tas bija. Priekšmetus radīt ir mazliet vieglāk kā teikumus, ja ir iesākts, tad ir pie kā pieturēties.
Nevaru aizmigt. Rīt pašsajūta būs pēc sūda, drusku dusmas. Atcerējos vecus notikumus ar seniem cilvēkiem, uznāca vēl vairāk dusmas.
Sēžu, klausos mūziku. Diezgan melna nakts par spīti tam, ka polārais loks nav nemaz tik, tik tālu.
My body is a cage
We take what we’re given
Just because you’re forgotten
That doesn’t mean you’re forgiven
Mūzika ir maģiska lieta, it īpaši naktī.