* * *

rakstīja

Viņa bija draņķīgs, neprofesionāls sisadmins, un viņa to zināja. Viņas risinājumi bija vājprātīgi un nepamatoti, viņa bieži nezināja pat pamatlietas, nemaz nerunājot par monitoru balstīšanu uz vecām grāmatām, adrešu rakstīšanu ar līmlenti uz ierīcēm un tamlīdzīgiem aprisinājumiem. Todien viņa mēģināja paslēpt tīkla vadu aiz mēbelēm tā, lai neviens nenosistos, tas īsti neizdevās bez santehnikas līmlentes, jo normālo vadu stiprinājumu nebija kur dabūt neviena paša. I’m not the admin this place needs, I’m the admin it deserves, viņa domās pārfrāzēja Nolana Betmenu. Bet nu nopietni. Tas, ko šai vietai vajadzēja, bija cilvēks, kas saprot, ko dara. Bet bija tikai viņa, kas pa vidu citām lietām reizēm mēģināja kaut ko kaut aptuveni pielabot vai sakārtot lietas ērtāk. Vai vismaz uzslaucīt ūdeni, kas nez kāpēc bija uz grīdas un lēni zagās uz serveru pusi.

2019. gada marta vidū.

* * *

rakstīja

Diez kā tas būtu, ja emocijas varētu izliet kā krāsu miksli?… Kādā krāsā būtu šis neskaidrais plūdums, kam īsti neizdodas pat konkrētu vārdu piešķirt?

Nu vismaz labi, ka ir mūzika.

* * *

rakstīja

Pētījumi liecina, ka neuzkrītošs fona stress samazina dzīves ilgumu, LGBT cilvēki nodzīvojot vidēji vairākus gadus mazāk. Nez, tas nozīmē, ka kaut kur fonā tiktu nograuzti arī kādi viņas dzīves gadi, kas citādi viņai būtu pieejami? Sireāla un ne sevišķi patīkama doma.

2019. gada marta sākumā

* * *

rakstīja

– … turklāt tu man traucē gulēt.
– Ēee, ko?! Mēs taču neguļam kopā!
– Nu, es eju gulēt, un tad brīdī, kad jāiztukšo prāts un jāaizmieg, es iedomājos par tevi un sāku ar tevi prātā kaut ko runāties. Strīdēties. Diskutēt. Un tā pēc stundas vai divām es vēl jo projām neesmu aizmigusi. Nav jau tā, ka dzīvē mēs diskutētu īsi.

2019. gada janvārī.

* * *

rakstīja

Lārsons reiz bija teicis, ka Līzbete Salandere ir tas, kā viņš iztēlojas pieaugušu Pepiju Garzeķi. Lūkojoties pretīm sēdošajā vīrietī, man pēkšņi radās domas, vai neesmu satikusi līdzīgi pieaugušo Sarežģīto Zvirbulēnu.

2018. gada novembra/decembra mijā.

* * *

rakstīja

Brīdī, kad viņa nāca ārā, netālajā krustojumā atbrauca mašīna ar vaļējiem logiem un skaļas mūzikas dārdu mākoni apkārt.

– O, es nezināju, ka tev tagad ir savs theme song. Tu iznāc, un sāk skanēt!
– Nu, bļā, atkal režisors nav painteresējies, kādu mūziku es gribu.

Tā bija briesmīga krievu popsa ar neprecīzu bungu partiju.

2018. gada oktobrī.

* * *

rakstīja

Kasiope bija nogurusi. Galva šķita tāda kā neskaidra, kā mazliet pilna ar miglu. Lietas atkal visur kur aizmirsās un tad reizēm atradās izmētātas neaptveramās vietās. Automašīnas bagāžnieks bija atstāts šķirbā jau vairākkārt. Viņu tas kaitināja, viņa zināja, ka tas ir no centieniem izspiest vairāk kā viņas tomēr ierobežotais cilvēka prāts spēja veikt. Jocīgākais visā bija tas, ka tieši darot visgrūtākās, izsūcošākās lietas uz darīšanas brīdi atdeva prātam dzidrumu.

2018. gada oktobra beigas.

* * *

rakstīja

Nu labi, viņa atzina, nu, nav skaidrs, kā šobrīd tikt pie kāda netikumīga sakara. Tāpēc viņa pievērsās biežākai korsešu valkāšanai. Stingrā, pieguļošā struktūra jutās kaut kur pa vidu starp slepenu, citiem neredzamu apskāviens un kaut ko gandrīz BDSMīgu.

2018. gada oktobrī.