Fantazēju. Iedvesmojoties no "īstās" dzīves.
Runā, ka pirtnieka mērķis esot cilvēkam likt uz brīdi pazaudēt visas domas, likt sasniegt stāvokli, kuŗā prāts ir tukšs, tīrs un balts. Kad viņa pēc pēriena gulēja uz muguras dīķī – uz ūdens, kā bezsvara stāvoklī, uz pirtnieces rokām kā bērns, kas mācās peldēt, viena doma viņai prātā tomēr ierāpoja: es gribu to kopā ar kādu, ko mīlu ļoti un intīmi, ar kādu, ko varu noskūpstīt pēc tam, kad beidz reibt galva. Žēl, ka vakance tukša, tas būtu… Jā.
2013.gada augusta beigās.
I wrote this novel just for you, that’s why it’s vulgar, that’s why it’s blue.
Placebo, Blue American
Ir tādi cilvēki. Stāsti viņiem sanāk skumji un vulgāri, bet tu viņus mīli un tāpēc stāsti viņiem stāstus.
– Tu šodien esi… ļoti bipolāra.
– Nē, vienkārši patiesa.
2013.gada aprīļa beigās.
Kā mani besī cilvēki, kas atkal un atkal šauj pa lidojošiem putniem un pēc tam brīnās, ka putni vairs nelido vai pārvēršas par harpijām un metas izknābt acis.
2013.gada marta sākumā.
Viņa pieskārieni cēla viņu spārnos, tomēr viņš apstājās par daudz drīz, knapi sācis, un viņa izmisīgi lūdzās turpinājuma, pat skaidri nojaušot, ka nebūs. Līdz sirds dziļumiem patiesa, intensīva un ideāli bezjēdzīga lūgšanās, kas rada vienu no visiznīcinošākajām sajūtām, kāda vispār piedzīvota. “Soul crushing” pačukstēja priekšā viņas svešvalodās atmiekšķējušās smadzenes.
“Skaties no pozitīvās puses,” viņa sevi ironiski mierināja. “Tā vismaz ir zīme, ka esi iemācījusies ikdienā savu dvēseli nemētāt pārāk apkārt un nedot sagraut to kuŗam katram, ja jau citās situācijās Tu to neizjūti.”
2013.gada februāŗa sākumā.
Ja cilvēkam pamatveids, kā pārdzīvot problēmas, sāpes un bēdas, ir aktīva rīcība to mazināšanai, tad bezspēcība ir viņa personīgā elle.
Bija dienas, kad viņa bija stipra un dižena, viena no vislieliskākajām un lieliskākajiem. Un tad bija vakari, kad viņa raudāja nožēlojamā bezspēcībā, jo viņas draugiem sāpēja un viņa neprata nekādā veidā viņiem palīdzēt.
2012.gada novembŗa sākumā.
Nakts velobraucieni bija viņas pilsētas dzīves epizodītes, kas iezīmējās ar gandrīz neatkārtojamu vienkāršību. Cilvēki labajos un sliktajos viennozīmīgi dalījās atkarībā no tā, vai tie piesējās, kad viņa brauca garām. Visas problēmas, kuŗas vispār bija iespējams atrisināt, bija jārisina vai nu ar strauju bremzēšanu, vai ar pedāļu mīšanu, cik ātri vien iespējams. Izvēlies tieši vienu no divām iespējām, jo ātrāk, jo labāk, nekādu komplicētu plānu un intrigu. Bēdz vai bremzē. Pārējā laikā klausies, kā sausās rudens lapas grabēdamas skien pār veloceliņa asfaltu, jo viss cits savu nozīmīgumu ir pazaudējis jau puskilometru atpakaļ.
2012.gada oktobŗa vidū.
Ir vēstules, kuŗas vajag, vajag uzrakstīt un vēl vairāk vajag nosūtīt, bet nevar atrast sasodītās precīzās formas, kas izteiktu vajadzīgo domu. Bet pārprotamās un nekonkrētās formas noteikti tiks pārprastas un iznīcinās jau tā trauslo būvi, ko vēstulei vajadzēja nostiprināt. Kā lai nosūta to, ko nevar uzrakstīt?
2012.gada septembŗa un oktobŗa mijā.