– Tu šodien esi… ļoti bipolāra.
– Nē, vienkārši patiesa.
2013.gada aprīļa beigās.
Etīdes
* * *
Kā mani besī cilvēki, kas atkal un atkal šauj pa lidojošiem putniem un pēc tam brīnās, ka putni vairs nelido vai pārvēršas par harpijām un metas izknābt acis.
2013.gada marta sākumā.
* * *
Viņa pieskārieni cēla viņu spārnos, tomēr viņš apstājās par daudz drīz, knapi sācis, un viņa izmisīgi lūdzās turpinājuma, pat skaidri nojaušot, ka nebūs. Līdz sirds dziļumiem patiesa, intensīva un ideāli bezjēdzīga lūgšanās, kas rada vienu no visiznīcinošākajām sajūtām, kāda vispār piedzīvota. “Soul crushing” pačukstēja priekšā viņas svešvalodās atmiekšķējušās smadzenes.
“Skaties no pozitīvās puses,” viņa sevi ironiski mierināja. “Tā vismaz ir zīme, ka esi iemācījusies ikdienā savu dvēseli nemētāt pārāk apkārt un nedot sagraut to kuŗam katram, ja jau citās situācijās Tu to neizjūti.”
2013.gada februāŗa sākumā.
Secinājums
Ja cilvēkam pamatveids, kā pārdzīvot problēmas, sāpes un bēdas, ir aktīva rīcība to mazināšanai, tad bezspēcība ir viņa personīgā elle.
* * *
Bija dienas, kad viņa bija stipra un dižena, viena no vislieliskākajām un lieliskākajiem. Un tad bija vakari, kad viņa raudāja nožēlojamā bezspēcībā, jo viņas draugiem sāpēja un viņa neprata nekādā veidā viņiem palīdzēt.
2012.gada novembŗa sākumā.
Nakts velobraucieni
Nakts velobraucieni bija viņas pilsētas dzīves epizodītes, kas iezīmējās ar gandrīz neatkārtojamu vienkāršību. Cilvēki labajos un sliktajos viennozīmīgi dalījās atkarībā no tā, vai tie piesējās, kad viņa brauca garām. Visas problēmas, kuŗas vispār bija iespējams atrisināt, bija jārisina vai nu ar strauju bremzēšanu, vai ar pedāļu mīšanu, cik ātri vien iespējams. Izvēlies tieši vienu no divām iespējām, jo ātrāk, jo labāk, nekādu komplicētu plānu un intrigu. Bēdz vai bremzē. Pārējā laikā klausies, kā sausās rudens lapas grabēdamas skien pār veloceliņa asfaltu, jo viss cits savu nozīmīgumu ir pazaudējis jau puskilometru atpakaļ.
2012.gada oktobŗa vidū.
Vēstules
Ir vēstules, kuŗas vajag, vajag uzrakstīt un vēl vairāk vajag nosūtīt, bet nevar atrast sasodītās precīzās formas, kas izteiktu vajadzīgo domu. Bet pārprotamās un nekonkrētās formas noteikti tiks pārprastas un iznīcinās jau tā trauslo būvi, ko vēstulei vajadzēja nostiprināt. Kā lai nosūta to, ko nevar uzrakstīt?
2012.gada septembŗa un oktobŗa mijā.
Suzanne
You can spend the night beside her
And you know that she’s half crazy
But that’s why you want to be there
[..]
And you want to travel with her
And you want to travel blind
[..]
And you know that you can trust her
For she’s touched your perfect body with her mind
Leonard Cohen, Suzanne
Can I trust?
* * *
Ir pieskārieni, kas rada sajūtu, ka tavs ķermenis ir absolūti ideāls.
2012.gada septembŗa sākumā.