Kasiopeja sen nebija rakstījusi. Viņa bija laimīga, dzīve bija sakārtojusies pārskatāma un saprotama, un ar laiku viņa ievēroja, ka visuresošo laimes sajūtu ir daudz grūtāk izrakstīt kā sīkās un lielās dzīves drāmiņas.
Elpa, izelpa, elpa, izelpa. Mazs pasaules stūrītis, kurā visas lietas darbojas vienotā ritmā, saskaņotā mehānismā bez izlēcieniem. Uz brīdi atkāpjas pat bailes no kariem un sabrukuma.
2017. gada maija sākumā.
Interesanti uzrakstīts, kaut arī līdz galam nesapratu domu, bet priekš, ka tik dziļi paņemts. 🙂
Pamatā tie visi ir rakstīšanas vingrinājumi – pēc iespējas īsi, bet precīzi izlikt kādu dzīves kadriņu. Neticu, ka kādreiz iemācīšos to savirknēt garākā, sižetiskā veidojumā, bet paldies par komplimentu!