Es Tevi gribu. Iespējams, varētu pat teikt, ka nežēlīgi iekāroju. Vieglums, pārliecinātība un elegance, ar kādu Tu koķetē ar pasauli un cilvēkiem. Zināšanas un aizraujoši stāsti, kas mijas ar gandrīz vai bērna ziņkārību. Smaids kā saules stari koku zaros, te iedrošinošs, te kautrīgs un neuzbāzīgs. Lielākoties tikai knapi nojaušamā, tomēr tik skaidri zināmā, kārdinošā nerātnība.
Tavs trauslais, smalkais augums, kas mani valdzina un padara tik biklu un bailīgu, sasodīts!, gandrīz galvas tiesu atšķirība garumā un vairāk kā ceturtdaļcentera svarā. Es zinu, ka tas toreiz bija pārpratums, kad Tu mani sabāri, protams!, un zinu, ka nedomā, ka Tevi apdraudu, tomēr smadzenes neliekas mierā, atkal un atkal atgādina rīkoties, pat kustēties!, uzmanīgi, maigi un prātīgi, jo nodarīt Tev pāri būtu neatvēršami un šausmīgi. Pat Tavā dzīves uztverē tā vien liekas esam kaut kas trausls un nesavietojams ar manām tik primitīvi vētrainajām emocijām.
Tā nu mēs sasmaidamies, izsmejamies, un tad es nolienu maliņā.
2013.gada aprīļa vidū.
aizraujoši