Mēs mēdzam viens otram nepiekrist. Mēs strīdamies, vai pensionāriem vajag sabiedriskā transporta brīvbiļetes un vai kādas tiesības labāk piešķirt vai nē… Mūsu ir tik daudz, mūsu viedokļi var būt tik tāli un atšķirīgi. Ir gluži loģiski, ka reizēm mums citu izvēles šķiet stulbas, neloģiskas vai pat neētiskas. Nu, nevaram mēs vienmēr visu saprast un pieņemt. Un nevajag ar. Reizēm nepieņemt nozīmē paraustīt plecus, reizēm nolamāties un pateikt – tu esi muļķis vai mēsls. Un tas ir cilvēcīgi.
Jā, ko nozīmē nepiekrist kādam vai nepieņemt tā lēmumu? Atkarīgs no veida, kā to dara. Mēs savu nepiekrišanu realizējam, arī izdodot likumus. Aizliegt abortus nozīmē pateikt – es nepiekrītu tev tik ļoti, ka manis pēc labāk mirsti, nekā to dari. Traucēt organizēt šļirču apmaiņas punktus nozīmē pateikt – es tev nepiekrītu tik ļoti, ka slimo kaut vai ar AIDS un hepatītu, sapūsti, būs pelnīts. Tas nav tas, kā to pasniedz, tas nav patīkamais ētikas ietērps. Tās ir tikai vienas no iespējamajām sekām. Jā, ne vienīgās – visi nenomirs. Bet arī tas, kurš nomirs, bija cilvēks. Un ja tev šķiet, ka tavas ētikas dēļ citi var mirt, piedod, bet tu neesi augsti ētisks un morāls cilvēks, tu esi mēsls.
2018. gada jūnija sākumā.